Audzētāji: Latvijā gaidāma vidēja dzērveņu raža

Šogad Latvijā gaidāma vidēja dzērveņu raža, aģentūrai LETA atzina aptaujātie dzērveņu audzētāji.

Latvijas Augļkopju asociācijas pārstāve un ogu pārstrādātāja SIA "Very Berry" valdes priekšsēdētāja Gundega Sauškina aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban lielogu dzērveņu ražas novākšana pilnvērtīgi vēl nav sākusies. Viņa skaidroja, ka agrāko dzērveņu šķirņu ogas sāka vākt šonedēļ un pirmo ogu kravu plānots sūtīt pārdošanai nedēļas nogalē, bet nopietna ogu lasīšana sāksies ap oktobri.

Sauškina vērtēja, ka dzērveņu raža šogad izskatās laba, visticamāk, būs virs vidējā līmeņa. Viņa gan piebilda, ka ogu raža varbūt būs mazliet mazāka nekā pagājušajā gadā.

Runājot par laikapstākļu ietekmi, viņa sacīja, ka šī gada ziema bija ļoti slikta mellenēm, bet dzērvenes bija apsegtas zem sniega, kas tās pasargāja no salnām. Dzērvenēm nekaitē arī mitrums, jo dzērvene ir augs, kas aug mitrā vidē, un ūdens tam nevar būt par daudz.

Savukārt problēmu ar kaitēkļiem "Very Berry" audzēšanas reģionā, kas ir Latvijas ziemeļaustrumi, nav, toties Kurzemē šogad vietējie audzētāji bija saskārušies ar kaitēkļu ietekmi, norādīja Augļkopju asociācijas pārstāve.

Sauškina pauda, ka tirgū dzērveņu nepietiek un pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Viņa uzsvēra, ka dzērveņu audzēšana Latvijā ir nozare, kurai vajadzētu attīstīties. Izstrādātie kūdras purvi ir labi piemēroti dzērveņu audzēšanai, kā arī dzērveņu audzēšana ir pozitīva emisiju piesaistīšanai. Līdz ar to, pēc Sauškinas uzskatiem, dzērveņu lauku ierīkošana ir viens no labākajiem veidiem izstrādāto kūdras purvu rekultivācijai.

Vienlaikus pamata problēma ar dzērveņu audzēšanas paplašināšanu saistās ar lielo investīciju nepieciešamību, turklāt dzērveņu lauku ierīkošanai nepieciešams ieguldīt ceļu izveidē, elektrībā, ūdensapgādē un laistīšanas iekārtu ierīkošanā. Patlaban izstrādātie kūdras purvi pamatā pieder AS "Latvijas valsts meži", un daudzi audzētāji nevēlas investēt lielus līdzekļus zemē, kas viņiem nepieder, skaidroja Sauškina.

Tāpat Sauškina minēja, ka pieprasījums dzērveņu tirgū ir liels arī tādēļ, ka tirgū ir zema konkurence. "Ar melleni ir tā, ka poļi ir lielākie audzētāji un mūsu iespējas ir ierobežotas un varam tās tirgot tikai Latvijā, jo mēs nevaram nodrošināt tos daudzumus, ko pieprasa citas valstis, arī melleņu cenas Polijā ir zemākas. Turpretī dzērvene ir garās dienas oga un tā zied uz Jāņiem, kad ir ļoti garas dienas, līdz ar to tās augšanas zona ir ļoti šaura, kā arī tā ir ļoti jūtīga pret salnām, kādēļ arī Igaunijā tai laika apstākļi ir par aukstu," teica Sauškina.

Viņa uzsvēra, ka Eiropā vieni no labākajiem augšanas apstākļiem ir Latvijā un Baltkrievijā, ko ietekmē tādi faktori kā augsne, dienas gaismas daudzums un gaisa temperatūra. Dzērveņu augšanai ir vajadzīga ļoti skāba augsne. Latvijā dzērvenes pārsvarā tiek audzētas kūdrā, kas ir labi piemērota dzērveņu augšanai, kamēr Polijā līdzīgi kā ASV un Kanādā dzērvenes audzē skābā smiltī, līdz ar ko poļu audzētāji izmanto ļoti daudz minerālmēslu, lai iegūtu labu ogu ražu.

Augļkopju asociācijas pārstāve atzina, ka katru gadu ogu audzēšanas nozare saskaras ar darbaspēka trūkumu, it īpaši tas izpaužas pēc 20. augusta. Viņa skaidroja, ka līdz augusta izskaņai dažādu ogu ražas novākšanā piedalās skolēni, skolotāji un cilvēki, kam ir atvaļinājumi, savukārt pēc minētā datuma pieejamā darbaspēka apjoms strauji sarūk.

Sauškina atzīmēja, ka Latvijā audzētāju laukos Eiropas meža dzērveni lēnām aizvietojusi Amerikas lielogu dzērvene, no kuras krūmiem sanāk iegūt būtiski lielāku ogu ražu. Tāpat viņa uzsvēra, ka Amerikas lielogu dzērvene uzturvielu jomā ir vērtīgāka, jo tai ir vairāk skābju un peptīdu.

Valdemārpils pilsētas lauku teritorijas zemnieku saimniecības "Piesaule" īpašnieks Dailis Brālītis aģentūrai LETA sacīja, ka lielogu dzērveņu ražas novākšana viņa saimniecībā varētu sākties oktobra vidū, kad samazināsies ūdens daudzums dzērveņu laukos. Patlaban dzērveņu lauki ir pārmitri, tādēļ piekļūšana tiem ir apgrūtināta, un precīzi novērtēt ražas apmēru ir grūti.

Viņš lēsa, ka dzērveņu raža šogad varētu būt vidēja. Brālītis arī piebilda, ka laikapstākļi šogad kopumā bija vidēji labi un mazliet mitrāki nekā pagājušajā gadā.

Runājot par kaitēkļu ietekmi, Brālītis skaidroja, ka viņa saimniecībā dzērveņu attīstību katru gadu ietekmē tauriņi, kas sadēj kāpurus, bet šogad to daudzums ir mazāks nekā pagājušajā gadā, ko ietekmēja mitrāki laikapstākļi.

Lielogu dzērveņu un melleņu audzētavas zemnieku saimniecības "Strēlnieki" īpašnieks Jānis Bierands aģentūrai LETA pauda, ka dzērveņu ražas novākšana vēl nav sākusies, jo daudzviet ogas vēl nav nogatavojušās.

Savukārt par šī gada ražas apmēriem Bierands teica, ka tie katrā laukā būs atšķirīgi, bet kopumā raža gaidāma viduvēji laba.

Kopumā Pierīgā laikapstākļi šogad dzērveņu audzēšanai bija labvēlīgi un kaitēkļi nav būtiski ietekmējuši ogu attīstību, pauda "Strēlnieku" īpašnieks.

Viņš uzsvēra, ka šogad, tāpat kā iepriekšējos gados, ir izteikta problēma ir ar darbaspēka pieejamību. "Šogad vienkārši nav, kas strādā. Tie audzētāji, kam ir kombaini, tiem ir labi, bet ogu vācēju jau nav," sacīja Bierands.

Latvijas Augļkopju asociācija ir sabiedriska organizācija, kas apvieno vairāk nekā 400 aktīvo Latvijas augļkopju. Organizācijas mērķis ir palīdzēt augļkopjiem aktīvi piedalīties viņiem labvēlīgas lauksaimniecības politikas veidošanā, kā arī meklēt iespējas, kur pārdot Latvijā saražotos augļus.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Very Berry" 2025. gadā strādāja ar 2,067 miljonu eiro apgrozījumu, bet uzņēmuma peļņa bija 171 092 eiro. Uzņēmums reģistrēts 1998. gadā, un tā pamatkapitāls ir 128 058 eiro. "Very Berry" īpašnieki ir Sauškina (60%), Sergejs Sauškins (30%) un Antons Sauškins (10%).

"Piesaule" 2025. gadā strādāja ar 362 489 eiro apgrozījumu un guva peļņu 189 258 eiro apmērā. Saimniecība reģistrēta 1999. gadā, un tās vienīgais īpašnieks ir Brālītis.

"Strēlnieki" pagājušajā gadā strādāja ar 94 993 eiro apgrozījumu un cieta zaudējumus 4701 eiro apmērā. Saimniecība reģistrēta 1992. gadā, un tās vienīgais īpašnieks ir Bierands.