Skandāls ap pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Dr. Divjai Kannanai Višvanatai ir izgājis ārpus jautājuma par viņas dokumentiem. Saskaņā ar neoficiālu informāciju, kas tiek apspriesta zinātnieku aprindās, kampaņas galvenais mērķis varēja būt Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents akadēmiķis Ivars Kalviņš un pašas Akadēmijas nākotne.

Kas nāca klajā ar kritiku

Līdz šim Saeima pilsonību par īpašiem nopelniem piešķīra sportistiem, blogeriem un uzņēmējiem. Šoreiz lēmums izraisīja asu reakciju sociālajos tīklos pēc apgalvojumiem, ka pētnieces dokumenti ir viltoti.

Vieni no pirmajiem šo tēmu aktualizēja ar Latvijas Universitāti (LU) saistīti cilvēki. Viens no aktīvākajiem kritiķiem bija ķīmiķis, Zinātņu akadēmijas loceklis, LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes profesors un dekāns Kristaps Jaudzems. Viņš asā formā izteicās par Dr. Višvanatu, taču galvenos pārmetumus adresēja Akadēmijas prezidentam: pēc Jaudzema domām, Kalviņš, ieteikdams piešķirt pētniecei pilsonību, kaitējis iestādes reputācijai.

Sabiedriskā aptauja Kas Latvijā visdrīzāk samazinātu pārtikas cenas? Balsot

Tajā pašā laikā saskaņā ar Zinātņu akadēmijas Senāta protokolu 2022. gadā Jaudzems atbalstīja Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora diploma piešķiršanu pētnieces vīram Dr. Kananam Višvanatam. Tātad Akadēmijas sadarbība ar Višvanatu ģimeni ilgst jau vairākus gadus.

Prasība atsaukt prezidentu

28. oktobrī Akadēmijas Senāta locekļi saņēma vēstuli ar priekšlikumu atsaukt Ivaru Kalviņu no prezidenta amata. To parakstīja Kristaps Jaudzems (viņa paraksts ir pirmais), Vjačeslavs Kaščejevs, Andris Šutka un Valts Ernštreits. Visi parakstītāji, izņemot Šutku, strādā Latvijas Universitātē.

Vēl viens pamanāms diskusijas dalībnieks bija LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieks Ilmārs Poikāns, pazīstams kā hakeris Neo. Astoņas dienas viņš dažādos medijos aicināja nomainīt Akadēmijas vadību, turklāt vēl pirms jebkādu pārbaužu noslēguma.

Par pārmaiņām Akadēmijā runāts arī agrāk: 2020. gadā Jaudzems un Kaščejevs “jauno akadēmiķu” vārdā aicināja Akadēmiju modernizēt.

Apsūdzības un pārbaudes

Atbildot uz apsūdzībām, Dr. Divja Višvanata iesniedza diplomus un apliecinošos dokumentus, tostarp oficiālas apostilles. Aģentūra LETA 5. novembra publikācijā apstiprināja, ka ziņas par visu trīs dokumentu apostilēšanu ir atrodamas Indijas valsts sistēmā.

Pēc tam uzmanība pievērsās Akadēmijas vadībai. Prezidentam Ivaram Kalviņam un ģenerālsekretārei profesorei Baibai Rivžai pārmeta darbu Dr. Kanana Višvanata uzņēmumā. Pārbaude šīs ziņas neapstiprināja.

Nākamie kritikas objekti bija Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts un tā direktore Dr. Nina Linde. Sociālajos tīklos tika publicētas shēmas, kurās ārvalstu investīciju piesaiste tika attēlota kā prettiesiska darbība. Vēlāk noskaidrojās, ka ar Akadēmiju nesaistītais Lindes uzņēmums piesaistīja investīcijas saskaņā ar Latvijas likumiem. Lēmumus par uzturēšanās atļaujām ārvalstu investoriem pieņem nevis šis uzņēmums vai Ekonomikas institūts, bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP).

Akadēmijas budžets

Latvijas Zinātņu akadēmijas budžets 2026. gadam ir 1 047 750 eiro, no kuriem 604 434 eiro paredzēti izmaksām par zinātniskajiem nosaukumiem. Pārējai darbībai paliek 443 316 eiro.

Salīdzinājumam: Lietuvas Zinātņu akadēmijas budžets ir 6,4 miljoni eiro, bet tās prezidenta alga ir vairāk nekā trīs reizes lielāka nekā viņa Latvijas kolēģim. Akadēmijas augstceltnei Rīgā jau sen nepieciešama nopietna rekonstrukcija.

Autonomijas jautājums

Saskaņā ar neoficiālu informāciju strīdā uz spēles ir Akadēmijas neatkarība. Atbilstoši Zinātniskās darbības likuma 20. pantam Akadēmijai ir likumā nostiprināta autonomija un pašpārvaldes tiesības. Tā nav parasta valsts iestāde: politiķi nevar iecelt vai atlaist tās vadību, un prezidentu ievēl pati akadēmiskā kopiena.

28. oktobrī Latvijas Radio ziņoja par Izglītības un zinātnes ministrijas, ko vada Nacionālās apvienības pārstāvis, priekšlikumu izveidot īpašu komisiju Akadēmijas darbības, funkciju un nākotnes izvērtēšanai. LU rektors Gundars Bērziņš šo ideju atbalstīja, piekrītot, ka pēc Latvijas Zinātņu akadēmijā izveidojušās situācijas nepieciešama komisija un objektīvs situācijas izvērtējums. Viņaprāt, Akadēmijai jāatrod sava vieta Latvijas zinātnes ekosistēmā, un jautājums par tās nākotni jāapspriež neatkarīgi no skandāla ap pilsonību.

Tajā pašā dienā, 28. oktobrī, tika nosūtīta arī vēstule ar prasību atsaukt Kalviņu.

LU Akadēmiskais centrs

Šīs versijas piekritēji vērš uzmanību uz Latvijas Universitātes vērienīgo infrastruktūras projektu - LU Akadēmisko centru Torņakalnā. Pirmās divas ēkas, Dabas māja un Zinātņu māja, tika atklātas 2015. un 2019. gadā. Trešo ēku, Rakstu māju, bija plānots atklāt 2026. gadā.

Pēc 2019. gada datiem projekta kopējās izmaksas bija 122 miljoni eiro. Tas finansēts no valsts līdzekļiem, LU pašu līdzekļiem un Eiropas banku kredītiem. Universitāte norāda, ka pēc pirmo ēku atklāšanas pieaudzis pētījumu apjoms, publikāciju aktivitāte un citējamība, taču tas ir pašas LU vērtējums, nevis neatkarīgs ieguldījumu efektivitātes audits.

Publiski pieejamos avotos nav atbilžu uz vairākiem jautājumiem:

  • kādas ir visa Akadēmiskā centra faktiskās izmaksas 2026. gada beigās, ieskaitot aprīkojumu un kredītu apkalpošanu;
  • kāda daļa telpu un laboratoriju katrā ēkā tiek reāli izmantota;
  • cik pētnieku pastāvīgi strādā kompleksā un cik zinātnisko projektu tur tiek īstenots;
  • cik starptautisko zinātnes grantu piesaistīts 2020.-2026. gadā;
  • cik publikāciju, patentu un komercializētu izstrādņu nodrošinājušas kompleksā izvietotās struktūrvienības;
  • cik universitāte ik gadu tērē kompleksa uzturēšanai un parādu apkalpošanai.

No šejienes izriet zinātnieku vidē apspriestā versija: runa var būt par Zinātņu akadēmijas likvidāciju un tās galveno funkciju nodošanu Latvijas Universitātei. Tādā gadījumā universitāte varētu pretendēt uz galvenajiem ES grantiem un valsts finansējumu zinātnei.

Kaimiņu reakcija un Saeimas lēmums

30. oktobrī Lietuvas Zinātņu akadēmijas prezidents profesors Vītauts Nekrošus nāca klajā ar paziņojumu: “Gadu desmitiem Latvijas Zinātņu akadēmijas zinātniskā darbība ir parādījusi, kā fundamentālie pētījumi var dot taustāmu labumu sabiedrībai, ekonomikai un veselības aprūpei. Akadēmiķa Ivara Kalviņa vadībā Akadēmija turpina ieņemt nozīmīgu lomu zinātniskās sadarbības attīstībā, starptautisko pētniecības saišu paplašināšanā un zinātnes autoritātes stiprināšanā.”

21. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicināja Saeimu pārskatīt lēmumu par pilsonības piešķiršanu Dr. Divjai Kannanai Višvanatai. Jau nākamajā dienā, 22. oktobrī, parlaments atcēla pats savu lēmumu, kas bija pieņemts nedēļu iepriekš. Tas notika vēl pirms neatkarīgas pārbaudes par apsūdzības izraisījušajiem apstākļiem.

Viens no vēstules par Kalviņa atsaukšanu parakstītājiem, zinātnieks Andris Šutka, ir Valsts prezidenta Konkurētspējas komisijas loceklis.

Kas tālāk

Jautājums par Akadēmijas vadību tiks lemts 26. novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijas pilnsapulcē. Lai prezidentu atsauktu, nepieciešamas vismaz divas trešdaļas klātesošo Akadēmijas locekļu balsu.