Ministru prezidents Andris Kulbergs sācis tikšanos virkni ar potenciālajiem jaunās valdības koalīcijas partneriem, lai pārrunātu valdības darba principus un prioritāros uzdevumus. Pēc viņa teiktā, sagatavots plašs piedāvājums apspriešanai, taču vispirms pusēm jāvienojas par valdības darba principiem, kas paredz augstāku ministru atbildības līmeni un būtiski atšķirīgu attieksmi pret sabiedrības līdzekļu izlietojumu.

Potenciālajiem sadarbības partneriem jābūt gataviem vienoties par konkrētiem uzdevumiem un to izpildes termiņiem, kā arī kopīgi uzņemties atbildību par sarežģītiem lēmumiem. Piedāvātā valdības darba kārtība aptver četrus virzienus: valsts drošību, ekonomikas izaugsmi, izdevumu samazināšanu un efektīvāku valsts pārvaldi.

Valsts finanšu situācija novērtēta kā nopietna

Kulbergs uzsvēra, ka uz sarunām dodas ar skaudru apziņu par valsts finanšu situācijas nopietnību. Viņaprāt, ja nerīkosies tagad, 2030. gadā var būt apdraudēta gan valsts militārā un ekonomiskā drošība, gan finansiālā neatkarība. Jānodrošina nepieciešamie ieguldījumi aizsardzībā un sociālajā drošībā, vienlaikus risinot gadiem atliktās problēmas. Virziena maiņai un valsts finanšu problēmu saasināšanās novēršanai, pēc premjera vērtējuma, ir aptuveni gads.

Sabiedriskā aptauja Ko Saeimai darīt ar pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem? Balsot

Saskaņā ar piedāvājuma sagatavošanā izmantoto Finanšu ministrijas scenāriju, 2027. gada valsts budžetā jārod 569 miljoni eiro, 2028. gadā - 893 miljoni eiro, 2029. gadā - 929 miljoni eiro, bet 2030. gadā - 1,735 miljardi eiro. Aizsardzības finansējumam 5% apmērā no iekšzemes kopprodukta nepieciešams ilgtspējīgs segums; piedāvājumā izmantotajā aplēsē papildu finansējuma vajadzība novērtēta aptuveni 680 miljonu eiro apmērā gadā. Viens no piedāvātajiem budžeta disciplīnas principiem paredz jaunus izdevumus apstiprināt tikai tad, ja tiem ir skaidrs finansējuma avots un pamatots sasniedzamais rezultāts.

Taupību sāk ar politiķiem

Kulbergs norādīja, ka pārmaiņas ir nepieciešamas un neizbēgamas, un valstij jāparāda, ka taupību sāk ar sevi. Viņš piedāvāja vairākus pasākumus:

  • no 2027. gada uz pusi samazināt valsts finansējumu politiskajām partijām;
  • atteikties no ministru un deputātu reprezentācijas izdevumiem;
  • samazināt deputātu mājokļa un degvielas kompensācijas;
  • iesaldēt deputātu un ministru atalgojumu;
  • pārskatīt Saeimas izdevumus.

Pēc premjera teiktā, ar šiem pasākumiem vien 500 miljonu eiro ietaupījuma mērķis netiks sasniegts, taču tas būs pirmais pārbaudījums gatavībai uzņemties atbildību. Sabiedrības uzticība jānopelna ar darbiem, un, ja cilvēki tiek aicināti atbalstīt sarežģītus lēmumus, piemērs jārāda pašiem politiķiem.

Ekonomikas izaugsme un lielāki ieņēmumi

Kulbergs uzsvēra, ka valsts finanšu sakārtošanai ar izdevumu samazināšanu vien nepietiks. Valdībai vienlaikus jāstrādā pie ekonomikas izaugsmes un ilgtspējīga budžeta ieņēmumu pieauguma. Tas nozīmē veicināt uzņēmējdarbību, investīcijas un produktivitāti, mazināt šķēršļus uzņēmumu attīstībai un panākt lielāku atdevi no valstij piederošā kapitāla.

Premjers atgādināja, ka jau ilgstoši norādījis uz nepilnībām valsts kapitāla pārvaldībā. Viens no piedāvātajiem risinājumiem ir Attīstības fonda izveide, tā pārvaldībā apvienojot valsts kapitālsabiedrības. Mērķis ir profesionālāka pārvaldība, koordinētas investīcijas un lielāks valsts kapitāla ieguldījums Latvijas ekonomikas attīstībā.

Valdības darbs trīs posmos

Kulberga piedāvājums paredz valdības darbu organizēt trīs savstarpēji saistītos posmos.

  1. Pirmajā posmā vienlaikus tiek izvērtēti valsts izdevumi un funkcijas, sāktas pirmās reformas un sagatavoti ekonomikas izaugsmi veicinoši pasākumi.
  2. Otrajā posmā reformas tiek īstenotas plašāk valsts pārvaldē, vienkāršojot procesus un īstenojot ekonomikas izaugsmei paredzētos pasākumus.
  3. Trešajā posmā galvenais uzdevums ir nostiprināt sasniegto, lai atbildīga saimniekošana, ātrāki pakalpojumi, mazāks administratīvais slogs un pārskatāmi valsts tēriņi kļūtu par pastāvīgu valsts pārvaldes darba praksi.

Katram ministram paredzēta misijas vēstule ar konkrētiem mērķiem, uzdevumiem un izpildes termiņiem. Par nozares prioritātēm ministri vienotos ar nozares pārstāvjiem, savukārt valdības darba organizācijā tiktu skaidri noteikta ministru atbildība un rezultātu izvērtēšanas kārtība. Tradicionāla koalīcijas līguma vietā paredzēts izstrādāt sadarbības partneru kopīgu pārmaiņu plānu darbam Ministru kabinetā. Sarunās plānots izvērtēt arī ministriju skaita samazināšanas iespējas.

Kulbergs noslēgumā norādīja, ka priekšā ir četri izaicinoši gadi, taču tā ir arī iespēja sakārtot valsts finanses, nostiprināt drošību un radīt pamatu straujākai valsts ekonomikas izaugsmei. Lai to panāktu, vajadzīga vienošanās par darāmo un gatavība katram uzņemties atbildību par rezultātu.