2026. gada 30. oktobrī apritēja 25 gadi kopš spēkā stājās Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem - Orhūsas konvencija.

Konvencija tika pieņemta 1998. gada 25. jūnijā Orhūsā, Dānijā, un spēkā stājās 2001. gada 30. oktobrī. Sākotnēji to parakstīja 16 valstis, bet šobrīd konvencijai ir 48 dalībvalstis Eiropā, Kaukāzā, Centrālāzijā un Rietumāfrikā.

Trīs konvencijas pīlāri

Orhūsas konvencija balstās uz trim pīlāriem:

Sabiedriskā aptauja Kā jaunā maksa par sūtījumiem no ārpus ES ietekmēs jūsu pirkumus? Balsot
  • pieeja vides informācijai - ikvienam ir tiesības pieprasīt un saņemt valsts iestāžu rīcībā esošo informāciju par vidi, ievērojot normatīvajos aktos paredzētos nosacījumus;
  • sabiedrības dalība lēmumu pieņemšanā - sabiedrībai ir tiesības piedalīties publiskajā apspriešanā un izteikt priekšlikumus par plānotajām darbībām, kas var ietekmēt vidi;
  • iespēja griezties tiesu iestādēs - sabiedrībai ir tiesības izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ja nav ievērotas tās tiesības saņemt vides informāciju vai piedalīties lēmumu pieņemšanā, kā arī citos konvencijā paredzētajos gadījumos.

Latvija un Orhūsas konvencija

Latvijā Orhūsas konvencija spēkā stājās 2002. gada 12. septembrī. Tās principi ir nostiprināti Latvijas tiesību sistēmā, tostarp Vides aizsardzības likumā. Arī Latvijas Republikas Satversmes 115. pantā noteikts, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.

Orhūsas konvencijas nacionālā kontaktpunkta funkcijas Latvijā pilda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija. Ministrija nodrošina informācijas apmaiņu par konvencijas īstenošanu, Latvijas pārstāvību Pušu sanāksmēs un darba grupās, kā arī koordinē nacionālo ziņojumu sagatavošanu par konvencijas prasību ieviešanu Latvijā.

Latvija ir aktīvi piedalījusies Orhūsas konvencijas starptautiskajā īstenošanā. 2008. gada jūnijā Rīgā notika trešā Orhūsas konvencijas Pušu sanāksmes sesija, kurā tika pieņemta Rīgas deklarācija. Latvija arī regulāri sagatavo nacionālos ziņojumus par konvencijas īstenošanu, sniedzot informāciju par tās prasību ieviešanu valsts tiesību aktos un praksē.

ANO paziņojums jubilejā

Atzīmējot konvencijas spēkā stāšanās 25. gadadienu, Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija paziņojumā presei uzsvēra Orhūsas konvencijas pieaugošo nozīmi mūsdienu vides izaicinājumu risināšanā - klimata pārmaiņu, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, piesārņojuma, kā arī ģeopolitiskās spriedzes un ekonomikas pārkārtošanās kontekstā.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretāre Tatjana Molčana norādīja, ka Orhūsas konvencija ir apliecinājusi - «lēmumi, kas pieņemti, iesaistot sabiedrību, ir kvalitatīvāki un leģitīmāki». Viņa uzsvēra, ka laikā, kad tiek pārbaudīta uzticēšanās institūcijām un starptautiskajai sadarbībai, konvencijā nostiprinātās tiesības uz informācijas pieejamību, sabiedrības līdzdalību un tiesisko aizsardzību veido stabilu pamatu vides pārvaldībai.

Konvencijas prasību ievērošanu starptautiskā līmenī izvērtē Orhūsas konvencijas Atbilstības komiteja. Turpmāk īpaša uzmanība tiks pievērsta vides informācijas pieejamības uzlabošanai, digitālo risinājumu attīstībai un efektīvai sabiedrības līdzdalībai.