Aizsardzības resors tuvākajā laikā izvietos papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas, šodien pēc Militārās padomes sēdes žurnālistiem teica aizsardzības ministrs Raivis Melnis.

Melnis informēja, ka aizsardzības nozare aktīvi strādā, lai pilnveidotu pretgaisa aizsardzības sistēmu un nodrošinātu drošas debesis, ieviešot papildu radaru sistēmas un pārtvērējsistēmas uz valsts austrumu robežas.

Vienlaikus esot izaicinājums ar iepirkumu procedūrām un tām nepieciešamo laiku. "Bet esam raduši risinājumu un tuvākajā laikā izvietosim papildu (sistēmas). Ir vajadzīgi ne tikai droni un radari, bet arī nepieciešama šo sistēmu integrācija un karavīru apmācība. Šeit gan jāsaka paldies sabiedrotajiem no Ukrainas," uzsvēra Melnis.

Tāpat Melnis informēja, ka aizsardzības resors kā nākamo soli paredzējis daudz detalizētāk un sistemātiskāk turpināt strādāt pie Baltijas aizsardzības līnijas izveides. Galvenie izaicinājumi būtu zemes gabalu nodrošināšana un šķēršļu izvietošana.

Šodien Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji informējuši Valsts prezidentu un Melni par turpmākajiem trešās kārtas pasākumiem līnijas izveidē. "Bija nepieciešams sagaidīt arī sabiedroto vajadzības šķēršļu izveidē un tagad mēs būsim spējīgi ķerties klāt nākamajiem posmiem, rokot prettanku grāvjus un izvietojot šķēršļus," uzsvēra ministrs.

NBS komandieris Kaspars Pudāns pēc padomes sēdes pavēstīja, ka padome no NBS puses informēta par patreizējās kaujas gatavības stāvokli un piedāvātajiem risinājumiem tūlītējai šīs kaujas gatavības pilnveidošanai atbilstoši potenciālajiem scenārijiem un apdraudējumiem.

Militārās padomes sēdei sekoja tikšanās ar austrumu pierobežas pašvaldību, kā arī Smiltenes, Valmieras, Gulbenes un Madonas novadu vadītājiem.

NBS komandieris medijiem pauda gandarījumu, ka NBS sadarbība ar pašvaldībām ir sekmīga un sapratne patlaban ir daudz augstākā līmenī. Tam ir palīdzējušas kopīgas mācības, viņš teica.

Savukārt Melnis žurnālistiem norādīja, ka dialogs ar pašvaldībām jāturpina, bet nākotnē nepieciešams piesaistīt iekšlietu jomas un Krīzes vadības centra pārstāvjus.

Jau ziņots, ka pretmobilitātes infrastruktūras izveide ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas projekta, par kuru 2024. gada 19. janvārī vienojās Baltijas valstis un Polija.

NBS kopš 2024. gada marta veic Latvijas austrumu robežas militāru nostiprināšanu. Aizsargbūvju izveides mērķis ir atturēt, apturēt un vajadzības gadījumā likvidēt agresoru.

Pērn Latvijas austrumu robežas militārajai nostiprināšanai ir atvēlēti 45 miljoni eiro. Šogad austrumu robežas stiprināšanai paredzēti 55 miljoni eiro.

Līdz šim kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma Latvijas teritorijā ir nogāzušies septiņi bezpilota lidaparāti, savukārt vienu dronu neitralizēja NATO iznīcinātāji.

Attiecībā uz dronu izcelsmi nav pamata automātiski pieņemt, ka visi incidentos iesaistītie bezpilota lidaparāti ir Ukrainas droni, iepriekš norādījuši NBS.

Viens no dronu incidentiem pavasarī maksāja amatu aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (P), un drīz pēc tam krita arī visa Evikas Siliņas (JV) valdība.