Latviešu un krievu valodā runājošo Latvijas iedzīvotāju viedokļu atšķirības faktiski varētu būt mazākas, nekā viņi paši uzskata, secināts biedrības "Krievu balss Latvijai" pētījumā "Latvijas sašķeltais prāts".

Aptaujā no aprīļa līdz jūlijam piedalījās 268 latviešu valodā un 330 krievu valodā runājošie respondenti. Dati tika vākti gan tiešsaistē, gan klātienē Latvijas reģionos.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot ne tikai to, kā respondenti paši vērtē dažādus sabiedrības jautājumus, bet arī to, kā viņi iztēlojas otras valodas kopienas attieksmi.

Sabiedriskā aptauja Ko valstij darīt ar «airBaltic»? Balsot

Secināts, ka abas kopienas mēdz piedēvēt otrai radikālākus uzskatus, nekā tās pauž patiesībā. Atsevišķos jautājumos priekšstats par atšķirībām starp grupām bija līdz pat trim reizēm lielāks par pašās atbildēs konstatētajām atšķirībām.

Piemēram, jautāti par attieksmi pret ukraiņu bēgļiem, latviešu valodā runājošie respondenti savu attieksmi vērtēja pozitīvāk nekā krievu valodā runājošie. Tomēr abu grupu priekšstati par otras puses attieksmi atšķīrās no pašas grupas sniegtajām atbildēm. Tas, pēc pētnieku domām, liecina, ka cilvēki ne vienmēr precīzi izprot citu uzskatus.

Līdztekus respondentu atbildes liecina, ka abu valodas kopienu pārstāvji ir atvērti savstarpējai draudzībai un sadarbībai. Piemēram, abu grupu respondenti pozitīvi vērtēja iespēju, ka viņu bērni draudzētos ar otras valodas kopienas bērniem. Pētnieki uzskata, ka viens no šķēršļiem ciešākai sadarbībai varētu būt pieņēmums, ka otra puse nav ieinteresēta kontaktēties.

Tomēr pētījumā konstatētas arī reālas atšķirības politiskajos uzskatos, tostarp attieksmē pret NATO, atbalstu Ukrainai un pāreju uz mācībām valsts valodā mazākumtautību izglītības iestādēs.

Pētījuma autori iesaka regulāri atkārtot aptauju un palielināt respondentu skaitu, kā arī veicināt medijpratību un politisko pratību, lai iedzīvotāji spētu atpazīt propagandu un manipulējošus vēstījumus. Viņi arī aicina politiskajās diskusijās vērtēt tādus jautājumus kā NATO, atbalsts Ukrainai un skolu reforma pēc būtības, nevis izmantot tos kā lojalitātes pārbaudi kādai valodas kopienai.

Vienlaikus autori uzsver, ka pētījumam ir ierobežojumi. Tajā izmantota ērtuma izlase, nevis nejauša respondentu atlase, un paši pētnieki norāda uz nepieciešamību turpmākajos pētījumos plašāk aptvert mazpilsētas un lauku teritorijas. Tāpēc rezultāti sniedz ieskatu uztveres atšķirībās starp abām grupām, bet nav uzskatāmi par pilnīgu visas Latvijas sabiedrības viedokļa raksturojumu.

Projekta vadību nodrošina biedrības "Krievu balss Latvijai" valdes priekšsēdētājs Martins Levuškāns un Sergejs Kaļiņins, norādīts projekta tīmekļvietnē. Pētījumā iesaistīti pētnieki Maksims Levčenko, Ramona Safkulijeva un Felikss Ivanovs, kā arī brīvprātīgie Georgijs Davidjans, Simona Ģierte, Jelizaveta Dementjeva, Maksims Trafimovs un Aleksandra Možarova.

Pētījuma īstenošanu finansiāli atbalstīja Sabiedrības integrācijas fonds.